2020. gads
Jump to navigation
Jump to search
 | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2020 MMXX |
| Ab urbe condita | 2773 |
| Armēņu kalendārs | 1469 ԹՎ ՌՆԿԹ |
| Asīriešu kalendārs | 6770 |
| Bahá'í kalendārs | 176—177 |
| Bengāliešu kalendārs | 1427 |
| Berberu kalendārs | 2970 |
| Budistu kalendārs | 2564 |
| Burmiešu kalendārs | 1382 |
| Bizantiešu kalendārs | 7528—7529 |
| Ķīniešu kalendārs | 己亥年 (Zemes cūka) 4716 vai 4656 — līdz — 庚子年 (Metāla žurka) 4717 vai 4657 |
| Koptu kalendārs | 1736—1737 |
| Etiopu kalendārs | 2012—2013 |
| Ebreju kalendārs | 5780—5781 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2076—2077 |
| - Shaka Samvat | 1942—1943 |
| - Kali Juga | 5121—5122 |
| Holocēna kalendārs | 12020 |
| Igbo kalendārs | 1020—1021 |
| Irānas kalendārs | 1398—1399 |
| Islāma kalendārs | 1441—1442 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4353 |
| UNIX laiks | 1577836800—1609459199 |
2020. gads (MMXX) ir garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Horvātija.
- Igaunija kļuva par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti.[1]
- 3. janvāris — no amata atkāpās Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs, viņa vietā iecelts Olivers Spasovskis.
- 8. janvāris — Irānā pie Teherānas tika notriekta Ukraine International Airlines pasažieru lidmašīna, bojā gāja 176 pasažieri un apkalpes locekļi.[2]
- 11. janvāris — Taivānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Cai Inveņa.[3]
- 16. janvāris — par Krievijas Valdības priekšsēdētāju kļuva Mihails Mišustins, nomainot Dmitriju Medvedevu.
- 29. janvāris — Brexit: Eiropas Parlaments ratificēja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vienošanos.
- 31. janvāris — Brexit: Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības, sākot 11 mēnešu pārejas periodu.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. februāris — COVID-19 epidēmija: Pasaules Veselības organizācija koronavīrusa infekcijas slimībai deva nosaukumu COVID-19.
- 29. februāris — ASV un Taliban kustība parakstīja nosacītu miera līgumu.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — Luksemburgā ieviesta sabiedriskā transporta izmantošana bez maksas.
- 4. marts — par Ukrainas premjerministru kļuva Deniss Šmihaļs, nomainot Oleksiju Hončaruku.
- 6. marts — OPEC nevienojās ar Krieviju par naftas ieguves samazināšanu naftas pieprasījuma krituma apstākļos.
- 7. marts — Libāna paziņoja, ka nav spējīga apmaksāt eiroobligāciju parādus.
- 8. marts — Saūda Arābija par 20 % samazināja eksportējamās jēlnaftas cenu, kas bija lielākais samazinājums 20 gadu laikā.
- 9. marts — ASV sāka pakāpeniski izvest karaspēku no Afganistānas.
- 11. marts — COVID-19 epidēmija: Pasaules Veselības organizācija COVID-19 pasludināja par pandēmiju.
- 16. marts — Dow Jones indeksa vērtība saruka par aptuveni 13 %, savukārt kopš februāra vidus indekss bija samazinājies gandrīz par trešo daļu.
- 18. marts — Brent šķiras naftas cena pirmo reizi kopš 2003. gada nokrita zem 26 ASV dolāriem par barelu.
- 24. marts — Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Japāna vienojās par 2020. gada vasaras olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021. gadu COVID-19 pandēmijas dēļ.[4]
- 26. marts — COVID-19 epidēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits sasniedza 500 000, apstiprināti gandrīz 23 000 nāves gadījumi; ASV saslimušo skaits (81 321) pārspēja Ķīnu un Itāliju.
- 27. marts — Ziemeļmaķedonija kļuva par NATO dalībvalsti.[5]
- 30. marts — Brent šķiras naftas cena pirmo reizi kopš 2002. gada nokrita zem 23 ASV dolāriem.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. aprīlis — COVID-19 epidēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 1 000 000.
- 10. aprīlis:
- COVID-19 epidēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 100 000.
- OPEC+ valstis vienojās par naftas ieguves samazināšanu līdz 10 miljoniem barelu dienā.
- 15. aprīlis — COVID-19 epidēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 2 000 000.
- 20. aprīlis — naftas cenas biržās sasniedza rekordzemu līmeni, dažu šķiru naftas cena noslīdēja pat zem nulles.
- 25. aprīlis — COVID-19 epidēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 200 000.
- 27. aprīlis — COVID-19 epidēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 3 000 000, ASV oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 1 000 000.
- 30. aprīlis — Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins paziņoja, ka ir inficējies ar COVID-19; par pagaidu premjerministru iecelts vicepremjers Andrejs Belousovs.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. maijs — COVID-19 epidēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 4 000 000
- 14. maijs — COVID-19 epidēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 300 000.
- 19. maijs — Mihailam Mišustinam pēc atveseļošanās no COVID-19 tika atjaunotas Krievijas premjerministra pilnvaras.
- 21. maijs — COVID-19 epidēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 5 000 000.
- 22. maijs — Pakistānā netālu no Karāči apdzīvotā vietā avarēja pasažieru lidmašīna, bojā gāja 97 pasažieri un apkalpes locekļi, 2 izdzīvojuši, bojā gāja un ievainoti arī vairāki cilvēki uz zemes.
Paredzētie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. novembris — notiks ASV prezidenta vēlēšanas.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pabeigs Kalifornijas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas izveidi, kas stiepjas no Sanfrancisko līdz Anahaimai.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — Deivids Stērns (David Stern), ASV jurists un uzņēmējs, NBA komisārs (dzimis 1942. gadā)
- 3. janvāris:
- Abu Mahdi el Muhandiss (أبو مهدي المهندس), Irākas politiķis un virsnieks (dzimis 1954. gadā)
- Kāsems Soleimānī (قاسم سلیمانی), Irānas virsnieks, Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris (dzimis 1957. gadā)
- 10. janvāris — Kābūss ibn Saīds al Saīds (قابوس بن سعيد آل سعيد), Omānas sultāns (dzimis 1940. gadā)
- 12. janvāris — Rodžers Skratons (Roger Scruton), angļu filosofs un rakstnieks (dzimis 1944. gadā)
- 21. janvāris — Terijs Džonss (Terry Jones), Apvienotās Karalistes velsiešu aktieris, režisors, scenārists un komiķis (dzimis 1942. gadā)
- 24. janvāris — Robs Rensenbrinks (Rob Rensenbrink), Nīderlandes futbolists (dzimis 1947. gadā)
- 26. janvāris — Kobe Braiants (Kobe Bryant), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
.jpg)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. februāris — Maiks Mūrs (Mike Moore), Jaunzēlandes politiķis, diplomāts, Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors (dzimis 1949. gadā)
- 3. februāris — Džīns Reinoldss (Gene Reynolds), ASV aktieris (dzimis 1923. gadā)
- 4. februāris — Daniels arap Moi (Daniel arap Moi), Kenijas prezidents (dzimis 1924. gadā)
- 5. februāris — Kērks Daglass (Kirk Douglas), ASV aktieris, kinoproducents un rakstnieks (dzimis 1916. gadā)
- 7. februāris — Li Veņlians (李文亮), Ķīnas ārsts (dzimis 1986. gadā)
- 9. februāris — Mirella Freni (Mirella Freni), Itālijas operdziedātāja (dzimusi 1935. gadā)
- 16. februāris — Lerijs Teslers (Larry Tesler), ASV datorzinātnieks (dzimis 1945. gadā)
- 21. februāris — Mihkels Smeļanskis (Mihkel Smeljanski), igauņu aktieris un dziedātājs (dzimis 1950. gadā)
- 24. februāris — Ketrīna Džonsone (Katherine Johnson), ASV matemātiķe (dzimusi 1918. gadā)
- 25. februāris:
- Dmitrijs Jazovs (Дмитрий Язов), PSRS, Krievijas virsnieks un valstsvīrs (dzimis 1924. gadā)
- Hosnī Mubāraks (محمد حسني سيد مبارك), Ēģiptes prezidents (dzimis 1928. gadā)
- 28. februāris — Frīmens Daisons (Freeman Dyson), angļu ASV fiziķis un matemātiķis (dzimis 1923. gadā)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — Džons Velčs (John Welch), ASV uzņēmējs (dzimis 1935. gadā)
- 2. marts — Ulajs (Ulay), vācu mākslinieks (dzimis 1943. gadā)
- 4. marts — Havjers Peress de Kveljars (Javier Pérez de Cuéllar), Peru diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1920. gadā)
- 6. marts — Makojs Tainers (McCoy Tyner), ASV džeza pianists (dzimis 1938. gadā)
- 8. marts — Makss fon Sīdovs (Max von Sydow), zviedru aktieris (dzimis 1929. gadā)
- 9. marts — Ričards Kenets Gajs (Richard Kenneth Guy), britu matemātiķis (dzimis 1916. gadā)
- 17. marts:
- Eduards Ļimonovs (Эдуард Лимонов), Krievijas rakstnieks, dzejnieks, politiķis (dzimis 1943. gadā)
- Betija Viljamsa (Betty Williams), Ziemeļīrijas miera cīnītāja (dzimusi 1943. gadā)
- 18. marts — Alfrēds Vordens (Alfred Worden), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
- 20. marts — Kenijs Rodžerss (Kenny Rogers), ASV mūziķis (dzimis 1938. gadā)
- 23. marts:
- Lučija Bozē (Lucia Bosè), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- Lisjēns Sevē (Lucien Sève), franču filosofs un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1926. gadā)
- 24. marts — Albērs Uderzo (Albert Uderzo), franču komiksu mākslinieks (dzimis 1927. gadā)
- 27. marts — Hameds Karui (حامد القروي), Tunisijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
- 28. marts — Toms Kobērns (Tom Coburn), ASV politiķis (dzimis 1948. gadā)
- 29. marts:
- Filips Andersons (Philip W. Anderson), ASV fiziķis (dzimis 1923. gadā)
- Džo Difijs (Joe Diffie), ASV mūziķis (dzimis 1958. gadā)
- Kšištofs Pendereckis (Krzysztof Penderecki), poļu komponists (dzimis 1933. gadā)
- 30. marts — Žoakims Jombi-Opango (Joachim Yhombi-Opango), Kongo TDR prezidents (dzimis 1939. gadā)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — Nūrs Hasan Huseins (Nuur Xasan Xuseen), Somālijas premjerministrs (dzimis 1938. gadā)
- 4. aprīlis — Rafaels Leonardo Kaljejass (Rafael Leonardo Callejas), Hondurasas prezidents (dzimis 1943. gadā)
- 5. aprīlis:
- Mahmuds Džabrils (محمود جبريل الورفلي), Lībijas premjerministrs (dzimis 1952. gadā)
- Penti Linkola (Pentti Linkola), somu ekologs un ornitologs (dzimis 1932. gadā)
- 7. aprīlis — Džons Prains (John Prine), ASV mūziķis (dzimis 1946. gadā)
- 8. aprīlis — Valeriu Muravski (Valeriu Muravschi), Moldovas premjerministrs (dzimis 1949. gadā)
- 11. aprīlis:
- Džons Hortons Konvejs (John Horton Conway), angļu matemātiķis (dzimis 1937. gadā)
- Edems Kodžo (Edem Kodjo), Togo premjerministrs (dzimis 1938. gadā)
- 12. aprīlis:
- Stērlings Moss (Stirling Moss), angļu autosportists (dzimis 1929. gadā)
- Čons Vonsings (Chung Won-shik,정원식), Dienvidkorejas premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
- 15. aprīlis — Braiens Denehijs (Brian Dennehy), ASV aktieris (dzimis 1938. gadā)
- 21. aprīlis:
- Laisenia Karase (Laisenia Qarase), Fidži premjerministrs (dzimis 1941. gadā)
- Abdels Rahims al Kibs (عبد الرحيم الكيب, Abdel Rahim el-Kib), Lībijas pagaidu premjerministrs (dzimis 1941. gadā)
- Florians Šneiders (Florian Schneider), Vācijas mūziķis (dzimis 1947. gadā)
- 25. aprīlis — Pērs Ulovs Enkvists (Per Olov Enquist), Zviedrijas rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
- 27. aprīlis — Dragutins Zelenovičs (Dragutin Zelenović), Serbijas premjerministrs (dzimis 1958. gadā)
- 29. aprīlis:
- Irfans Hans (Irrfan Khan), Indijas aktieris (dzimis 1967. gadā)
- Jānis Lūsis, Latvijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
- 30. aprīlis
- Tonijs Allens (Tony Allen), Nigērijas izcelsmes Francijas mūziķis (dzimis 1940. gadā)
- Riši Kapūrs (Rishi Kapoor), Indijas aktieris (dzimis 1952. gadā)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. maijs — Tuns Tins (ထွန်းတင်, Tun Tin), Birmas premjerministrs (dzimis 1920. gadā)
- 6. maijs — Dmitrijs Bosovs (Дмитрий Босов), Krievijas uzņēmējs (dzimis 1968. gadā)
- 9. maijs — Litls Ričards (Little Richard), ASV mūziķis (dzimis 1932. gadā)
- 11. maijs — Džerijs Stillers (Jerry Stiller), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1927. gadā)
- 12. maijs — Sisavats Keobunphans (ສີສະຫວາດ ແກ້ວບຸນພັນ, Sisavath Keobounphanh), Laosas premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
- 26. maijs — Stenlijs Ho (何鴻燊, Stanley Ho), Honkongas uzņēmējs, investors un filantrops (dzimis 1921. gadā)
.png)
.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Igaunija kļuvusi par ANO Drošības padomes dalībvalsti». lsm.lv. 2020. gada 1. janvārī. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.
- ↑ «Pie Teherānas nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar 176 cilvēkiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-08.
- ↑ «Taivānas parlamenta vēlēšanās vairākumu saglabā valdošā partija». lsm.lv. 2020. gada 11. janvārī. Skatīts: 2020. gada 16. janvārī.
- ↑ «Oficiāli: Tokijas olimpiskās spēles tiks pārceltas uz 2021. gadu». sportacentrs.com. 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 5. aprīlī.
- ↑ «Ziemeļmaķedonija oficiāli kļūst par NATO dalībvalsti». lsm.lv. 2020. gada 27. martā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
Kalendārs[labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2020. gads |
